Jauna meža stādīšana

   Meža ieaudzēšana ir jauna meža stādīšana ar mērķi izmantot zemi lietderīgi, paplašināt vai saglabāt mežu, veicinot meža dabisko atjaunošanos. Pieaugot pieprasījumam un pārdošanas apjomam, kas kopš 2000. gada ir pieaudzis 6 reizes, ar jaunu tehnoloģiju palīdzību krietni tiek uzlabota arī stādu kvalitāte un noturība pret slimībām.

   Jauna meža stādīšana ir svarīgs faktors, lai nezaudētu meža kopējās platības. Kaut arī Latvijas mežus pārsvarā veido skuju koki, priede un egle (54%), kas arī pēc koksnes vērtības attiecībā pret citām koku sugām ir visvērtīgākā, mežu stādot visbiežāk tiek izmantoti bērza (37%), un tikai tad  egļu (35%) un priežu (10%) stādi. Katru gadu lauksaimniecības zemēs tiek ieaudzēti vairāki tūkstoši ha jaunu mežaudžu. Pieaugot pieprasījumam un stādu pārdošanas apjomam aktīvi tiek uzlabota stādmateriālu kvalitāte, tagad stādīšanas darbos tiek izmantoti jaunu tehnoloģiju stādi, kuriem ir uzlabota sakņu sistēma un stādu ģenētiskais potenciāls. Stādi ir apstrādāti pret slimībām un smecernieka (visēdāju vaboles) bojājumiem. Sēklas un kūdras daudzums kasetēs tiek pildīts automatizēti, stādi tiek novietoti pa koku sugām un vecumiem, tos regulāri nodrošinot ar ūdeni un barības vielām. Rudenī stādus pēc sapakošanas liek saldētavās, kur tos iemidzina, lai pavasarī varētu tikt izmantoti meža stādīšanai.

 Jauna meža stādīšanu sāk ar kokaudzētavas uzņēmuma un stādu izvēli (kailsakņu stādu, ietvarstādu u.c.), augsnes un vietas sagatavošanu, turpinot ar plānošanas un meža stādīšanas darbiem. Stādu izvēle un to apsaimniekošana ir būtisks priekšnosacījums, lai no stādiem izaugtu spēcīgs un vesels mežs. Stādiem plantācijā jāieaug taisni, lai tie netiktu bojāti ar saules stariem, kā arī, lai neciestu no pārlieku liela mitruma. Kailsakņu stādiem ar vaļēju sakņu sistēmu ir iespējama sakņu izžūšana, tos stādot ir jārūpējas, lai saknītes netiktu saliektas. Lai stādi neizžūtu pārvietojoties pa cirsmu, tos ir jātur maisā. Ir stādi, kuriem ir vertikāli orientēta sakņu sistēma, kas samazina izžūšanas draudus. Tādiem stādiem ir krietni labāks ieaugšanās potenciāls. Ietvarstādi (ietverti kūdras substrātā) ir ar slēgtu, vertikālu sakņu sistēmu, tie neizžūst un pirmajā gadā ir daļēji nodrošināti ar nepieciešamajām barības vielām, tomēr šādi stādi prasa lielākus finanšu resursus. Tos stāda ar speciālu stādīšanas stobru.

Ilggadīgo stādu platība starp rindām pārsvarā ir mērāma no 1 – 2 metriem, rindstarpas regulāri ir jāizpļauj un mehāniski jāapstrādā, nodrošinot augiem piemērotu augšanas stāvokli. Stādu augstumam skuju kokiem jābūt 0,10 m augstumā, lapu kokiem – 0,20 m. Stādu plantācija ir jātur zem kontroles, nodrošinot tos ar nepieciešamajām barības vielām: minerālmēsliem, notekūdeņiem, arī pelniem. Nokaltušie stādījumi vai krūmi, kas atrodas stādījumu teritorijā, obligāti jānovāc.

Meža stādīšana ir ceļš uz mūžzaļu nākotnes mantojumu.